Pilsētu analītiķis - Blogs

Kā pilsētu sarukšana ietekme mājokļu pieejamību

Mon, 04 Aug 2025 18:39:00 +0000

Latvijā depopulācijas temps ir viens no straujākajiem ES valstīs. Protams, ka sarukšanai ir daudzas negatīvas sekas, kas vājina valsts vai pilsētas ekonomisko attīstību. Šajā rakstā es apvienoju divas tēmas - pilsētu sarukšanu un mājokļu pieejamību. Bieži vien tiek dzirdēts, ka mūsdienās dzīvokļu cenas ir augstas un lielai daļai cilvēku ir finansiāli apgrūtinoši sev iegādāties mājokli. Mājokļu nepieejamība ir izaicinājums, ko mēģina risināt daudzas pilsētas visā pasaulē.

Iespējams, ka sarukšanas pozitīva ietekme varētu būt mājokļu pieejamības uzlabošana, vai pretēji, sarukšanas rezultātā mūsu ienākumi aug lēnāk, un mājokļu pieejamība pasliktinās. Analīzi veicu 2024. gadā un nepieciešami dati bija pieejami uz 2022. gadu. Latvijā pašlaik ir 81 pilsēta. Analīzei izvēlējos pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits starp 2012. un 2022. gadu ir samazinājies, kā arī, kur 2012. un 2022. gadā darījumu skaits ir bijis vismaz 20.

Mājokļu pieejamības novērtēšanai, izmantoju mājokļu cenas un mājsaimniecību ienākumu proporcijas indeksu (HPI). Jo lielāks ir HPI, jo mazāk pieejami ir mājokļi. Dzīvokļu vidējās cenas aprēķināšanai izmantoju nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes atvērtos datus, ko publicē Valsts zemes dienests(1). Savukārt, lai novērtētu iedzīvotāju ienākuma līmeni izmantoju vidējo neto algu pilsētā (precīzāk būtu izmantot rīcībā esošos mājsaimniecības ienākumus, bet diemžēl dati nav pieejami visām pilsētām).

Tabulā var redzēt datus par analizētu pilsētu iedzīvotāju skaitu, vidējo neto algu, dzīvokļu vidējo cenu un HPI.

Realitātē dzīvokļu vidēja cena atkarība no pilsētas varētu būt pat ap 20% lielākā, jo datu bāzē ir reģistrēti tikai oficiāli darījumi, toties daļa no dzīvokļa cenas var tikt samaksāta ar skaidru naudu, un šī cenas daļa neparadās oficiālajos datos.

Visās analizētajās pilsētās, vidējā dzīvokļu cena 2022. gadā bija augstākā nekā 2012. gadā. Starp iedzīvotāju skaita izmaiņām un vidējām dzīvokļu cenu izmaiņām starp 2012. un 2022. gadu aprēķināju Pīrsona korelācijas koeficientu, kas bija vienāds ar r = 0,28 un p-vērtība p = 0,104. Kā redzam šajā gadījumā korelācija nav statistiski nozīmīga (p-vērtība > 0,05). Tātad nevaram secināt, ka straujāka depopulācija šajā laika posmā novedusi pie lēnākā dzīvokļu cenu kāpuma.

Tomēr pastāv vidēji stipra pozitīva korelācija starp iedzīvotāju skaita izmaiņām un mājokļu pieejamības(HPI) izmaiņām, kur korelācijas koeficients vienāds ar r = 0,48 un p = 0,003. Depopulācijas līmenim palielinoties, pilsētā samazinās HPI, kas nozīme to, ka dzīvokļi kļūs pieejamāki. Nav ļoti stipra saistība, bet ir skaidri jūtama.

Korelācijas grafiks starp iedzīvotāju skaita izmaiņām un HPI izmaiņām starp 2012. un 2022. gadu

Analizējot visas pilsētas kopā ir iegūts rezultāts, ka vidējais HPI visām pilsētām 2012. gadā bija 0,40 un 2022. gadā bija 0,49. HPI 11 gadu laikā ir palielinājies par 0,09, jeb +22%, kas nozīme to, ka vidēji, analizētajās pilsētās dzīvokļi kļuva mazāk pieejami.

Vidējās dzīvokļu cenas pieaugums ir bijis straujāks, nekā vidējās neto algas pieaugums. Vēl 2018. gadā abu rādītāju pieaugums salīdzinot ar 2012. gadu ir bijis maz atšķirīgs, tomēr pēc 2018. gada vidējās dzīvokļu cenas pieauguma temps ir bijis ievērojami straujāks, nekā vidējās neto algas pieauguma temps. Starp 2012. un 2022. gadu vidējā dzīvokļu cena pieauga par 48% straujāk nekā vidējā neto alga.

Vidējās dzīvokļu cenas un vidējās neto algas izmaiņas analizētajās pilsētās no 2012. līdz 2022. gadam, 2012 – bāzes gads

Secinājums:

Palielinoties depopulācijas līmenim, mājokļu pieejamība uzlabojas! (ņemot vērā analizēto laika periodu un apskatītās pilsētas)

Liela daļa Latvijas pašvaldību savos plānošanos dokumentos uzskata depopulāciju par vienu no galvenajiem izaicinājumiem, un, protams, tas tā arī ir. Tomēr ir jāapzinās, ka brīdī, kad depopulācijas temps samazināsies, vai iedzīvotāju skaits sāks pieaugt, pilsētā var pasliktināties mājokļu pieejamība. To apzinoties pašvaldība var jau priekšlaicīgi izstrādāt risinājumus negatīvajām sekām, kas var rasties mājokļu pieejamības pasliktināšanas rezultātā. Tomēr, ņemot vērā daudzu pilsētu demogrāfisko un ekonomisko situāciju, ir maz ticams, ka sarukšana pēkšņi apstāsies, kaut arī pretēji piemēri ir sastopami.

Ļoti cerams, ka sarukšana apstāsies Rīgā, kas ir vitāli svarīgi ne vien pilsētas, bet arī valsts ekonomiskajai attīstībai. Ir interesanti pavērot, kas tādā gadījumā notiks ar mājokļu pieejamību. Viļņā un Tallinā iedzīvotāju skaits jau ilgāk par desmitgadi stabili pieaug, un arī nekustāmā īpašuma cenas ir ievērojami augstākas, nekā Rīgā. Vairāki eksperti runa par to, ka dzīvokļu cenas Rīgā tuvosies Viļņai un Tallinai, tomēr pagaidām tas nenotiek. Iespējams, ka tieši depopulācijas apstāšanās, un iedzīvotāju skaita pieaugums Rīgā kļūs par katalizatoru dzīvokļu cenu straujākam kāpienam. Ja mēs ticam, ka tuvākajā laika Rīgas sarukšana apstāsies, tad iespējams tieši šobrīd ir labākais laiks, kad pirkt dzīvokli Rīgā :)

(1) https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati

Tramvaju pieejamība Rīgā

Mon, 21 Jul 2025 05:52:00 +0000

Nelielā pētījumā paskatījos, cik liels iedzīvotāju skaits un nodarbinātības vietu skaits atrodas ap tramvaja infrastruktūru Rīgas apkaimēs, un balstoties uz rezultātiem, veicu priekšlikumu par tramvaju tīkla paplašināšanas iespēju.

2025. gada vasarā Rīgas tramvaju tīkls izskatās sekojošā veidā, tomēr šobrīd notiek 7. tramvaja līnijas pagarināšanas darbi Ķengaragā. Ap pieturām izdalīju 300m zonas, lai novērtētu pieturu pieejamību.

Pievienojot iedzīvotāju blīvuma karti, ir iespējams aptuveni saprast, cik liela daļa rīdzinieku dzīvo 300m rādiusā no tramvaju pieturām. 300m ir attālums, ko var noteikti pieveikt mazāk par 5 minūtēm. Pie tam 300m ir maza robeža, un var teikt, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo 300m rādiusā no pieturām, tramvajs ir pat ļoti pieejams transports. Protams, var arī izmantot, piemēram, 500m zonu.

Rīgā ap 160 000 iedzīvotāju, jeb 25% dzīvo 300m rādiusā no tramvaju pieturām - iedzīvotāju skaita dati ir no 2022. g. blīvuma kartes(1). Absolūtos skaitļos vislielākais iedzīvotāju skaits 300m ap pieturām ir Centrā, Ķengaragā un Latgales apkaimē, savukārt, procentuāli no kopējā apkaimes iedzīvotāju skaita Petersala-Andrejsalā - 78%, Sarkandaugavā - 72% un Torņkalnā -70%.

Uzklikšķiniet uz dashboardu, lai atvērtu pilnā izmērā.

Kartē ir redzamas vietas(adreses) Rīgā, kur tiek nodarbināti cilvēki - 2022. gada dati.

Rīgā ap 4 tūkstošiem vietu, kur strādā cilvēki, atrodas 300m radiusā no tramvaju pieturām - 30%. Absolūtos skaitļos vislielākais nodarbinātības vietu skaits 300m ap pieturām ir Centrā, Āgenskalnā un Latgales apkaimē, savukārt procentuāli no kopējā nodarbinātības vietu skaita Zasulaukā - 72%, Petersala-Andrejsalā - 71% un Vecpilsētā - 65%.

Uzklikšķiniet uz dashboardu, lai atvērtu pilnā izmērā.

Lielākā daļa nodarbinātības vietu Rīgā atrodas centrā vai ap centru. Ārpus centra, pamanāmākas koncentrācijas vietas ir Āgenskalnā un Teikā.

Kur ir nepieciešamība pēc tramvaja?

Purvciems ir visapdzīvotākā apkaime Rīgā, Pļavnieki atrodas 4. vietā pēc iedzīvotāju skaita. Neskatoties uz lielu iedzīvotāju skaitu, šajās apkaimēs nav izveidota tramvaju infrastruktūra. Salīdzinot ar vairākām citām apkaimēm, Purvciemā un Pļavniekos arī ir pietiekami liels nodarbinātības vietu skaits.

Kartē var redzēt, cik liels iedzīvotāju skaits no katras apkaimes strādā centrā. (Uzklikšķiniet, lai atvērtu pilnā izmērā.)

Apskatot svārstmigrācijas(2) karti ir redzams, ka salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits no Purvciema un Pļavniekiem strādā centrā. Tramvaju infrastruktūras izveide šajās apkaimēs veicinātu ātrāku un ērtāku cilvēku pārvietošanos, kā arī mazinātu satiksmes sastrēgumus. Es domāju, ka būtu vērts apskatīt iespēju attīstīt tramvaju infrastruktūru uz Purvciemu un iespējams arī Pļavniekiem. Pieņemot gala lēmumu, protams, jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, apkaimju attīstības tempi. Būvniecības un iedzīvotāju skaita pieauguma temps norāda uz to, ka Skanste ir apkaime, kur pieaug nepieciešamība pēc daudz labāka sabiedriskā transporta savienojuma.

(1) https://experience.arcgis.com/experience/d57c50252e26422b9b5107b06716656c/page/12?locale=lv&views=Skaits

(2) https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/uznemejdarbiba/teritoriju-ekonomiska-attistiba/tabulas/npv030-nodarbinato?themeCode=UTM (svārstmigrācijas dati)

Rīgas Satiksmes e-talonu validāciju analīze

Sun, 06 Jul 2025 12:48:00 +0000

Rīgas Satiksme periodiski publicē e-talonu validāciju atvērtos datus(1). Zemāk ir neliela datu analīze par 2024. gadu. Kopā datos paradās 95 052 743 ieraksti, jeb e-talonu validācijas. Protams, ka kopējais pārvadāto pasažieru skaits ir lielāks, jo pasažieri izmanto arī QR kodus, un daļa ir bezbiļetnieki. Savā mājaslapā RS norāda, ka 2024. gadā bija pārvadāti 115 970 079 pasažieru(2). Varam redzēt, ka autobuss ir populārākais Rīgas sabiedriskā transporta veids, bet tramvajos notiek 2 reizes mazāk validāciju nekā autobusos.

TOP 10 vispieprasītākie maršruti

Kopā 2024. gadā validācijas notika 85. maršrutos. Katra desmita validācija notiek 1. tramvaja maršrutā, un 22% no visām validācijām notiek 1. tramvajā, 3. autobusā un 15 trolejbusā.

Maršruts	Validāciju skaits	% no kopējā skaita
Tm 1	9 378 224	9,9%
A 3	6 172 270	6,5%
Tr 15	5 556 881	5,8%
Tr 4	4 932 913	5,2%
Tm 7	3 833 884	4,0%
Tm 11	3 102 596	3,3%
A 21	2 999 550	3,2%
Tr 17	2 664 150	2,8%
Tr 3	2 250 302	2,4%
Tr 25	2 235 089	2,4%

Validāciju sadalījums pēc nedēļas dienām

No otrdienas līdz piektdienai vidējais validāciju skaits ir līdzīgs, pirmdien ir ap 7% zemāks. Brīvdienās validāciju skaits ievērojami samazinās, svētdien vidējais validāciju skaits ir par 55% zemāks nekā ceturtdien.

Validāciju sadalījums pēc laika

Validāciju skaits sāk strauji palielināties pēc 7:00, kas ir loģiski, jo cilvēki brauc uz darbu, skolu. Tomēr, liekas interesanti, ka pusdienlaikā validāciju skaits ir lielāks, nekā rīta stundās. Vislielākais validāciju skaits ir no 16:00 līdz 17:00. Pēc 18:00 validāciju skaits sāk strauji samazināties.

Validāciju skaita sadalījums

Viens no iemesliem kāpēc validāciju skaits, piemēram, no 13:00 līdz 14:00 ir lielāks, nekā no 7:00 līdz 8:00 ir tas, ka sestdienās un svētdienās lielākā daļa cilvēku no paša rīta nekur nebrauc, un kļūst aktīvāki tikai ap pusdienlaiku. Cilvēku mierīgais dzīvesveids brīvdienās atspoguļojas arī datos - dzīvojam gandrīz pēc normālsadalījuma :)

Validāciju skaita sadalījums brīvdienās

Darbadienās validāciju sadalījums jau nav tik smuks.

Validāciju skaita sadalījums darbadienās

E-talonu validāciju skaits

Unikālo e-talonu skaits ir 622 851. Vislielākais e-talonu skaits ir ar 16 validācijām (18 276 e-taloni), e-talonu vidējais validāciju skaits 2024. gadā bija 153 un mediāna 60, jeb pusei no visiem e-taloniem validāciju skaits bija mazāks par 60 gada laikā (5 mēnesī). E-talona vislielākais validāciju skaits ir 1 034 validācijas, kas ir vidēji 86 validācijas mēnesī vai nedaudz zem 3 dienā. Ja cilvēks maksātu par katru braucienu 1,5 eiro, tad gada laikā samaksātu 1 551 eiro. Protams, ka daudz izdevīgāk ir pirkt mēnešbiļeti, kas maksā 30 eiro, jeb 360 eiro gadā. Kā arī cilvēkam varētu būt kāds braukšanas maksas atvieglojums.

Datos paradās tikai 19 e-taloni ar 1 validāciju, 21 e-talons ar 2 validācijām, 22 e-taloni ar 3 validācijām, un e-talonu skaits sāk strauji pieaugt tikai sākot ar 8 validāciju. E-talonu skaits sāk strauji samazināties sākot ar 17 validāciju, un lejupslīdoša tendence turpinās līdz apmēram 215 validācijai, kad sākas vāja augšupejoša tendence, kas turpinās līdz apmēram 346 validācijai, un atkal mainās uz lejupslīdošu tendenci.
E-talonu skaita sadalījums pēc validāciju skaita

(1)https://data.gov.lv/dati/dataset/e-talonu-validaciju-dati-rigas-satiksme-sabiedriskajos-transportlidzeklos

(2) https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/2024-gada-parvadati-vairak-neka-115-9-miljoni-pasazieru/